Arhīvs


Latviešu Fonds Vēl Turas
2006-12-20


Latviešu Fonda (LF) gadskārtējā pilnsapulce notika 2006. gada 21. oktobrī Klīvlandes Apvienotās ev.-lut. draudzes nama telpās, Leikvudā, Ohaijo. Atklājot pilnsapulci, LF padomes priekšsēža vietnieks Valdis Bērziņš sveica sanākušos un pateicās klīvlandiešiem par pretimnākšanu un atbalstu sanāksmes sarīkošanā. Viņš novēlēja visiem vienprātību LF nākotnes jautājumu atrisināšanā.

Pilnsapulcē piedalījās 25 dalībnieki, kas kopā ar 190 pilnvarām pārstāvēja 215 fonda dalībniekus. Astrīda Lēvenšteina ziņoja par veco, jau pastāvošo projektu situāciju. Viņa arī pastāstīja, ka padomes rīcībā ir e-pasta adreses no apmēram puses LF dalībnieku.

Par 2006. gadā iesniegtajiem projektiem ziņoja Vivita Rozenberga. Pavisam saņemti 138 projektu pieteikumi. No tiem 83 bijuši mazie, 38 – vidējie un 17 – lielie projekti. Šāda sistēma bija izveidota, lai sadalītu 100 000 dolārus, kas pagājušā pilnsapulcē bija nolemti piešķīrumiem. Mazajiem projektiem, apmēros līdz $2 000 tika atvēlēti $20 000; projektiem no $2 000 līdz $10 000 atvēlēja $40 000 un projektiem no $10 000 līdz $40 000 atvēlēja $40 000. Mazo projektu grupā piešķīrumus izlēma padome, bet vidējos un lielos projektus nodeva balsošanai visiem LF dalībniekiem. No 138 projektiem lauvas tiesu iesniegumu (119) nāca no Latvijas, bet 10 – no ASV, 5 – no Kanādas un pa diviem no Vācijas un Zviedrijas. Lielo pieteikumu skaitu izsijājot, padome naudu piešķīra 13 pieteikumiem mazo projektu grupā, bet balsošanai nodeva 17 vidējā lieluma un četrus lielos projektus.

LF kasiere Tija Kārkle ieteica 2007. gadā no fonda līdzekļiem piešķirt pieteiktajiem projektiem $40 000. Aizgājušos gados fondā iestājies 1 151 biedrs, no tiem 679 ir tūkstošnieki. Šogad iestājušies trīs biedri, pienācis klāt tikai viens tūkstošnieks.

Par ieguldījumu pārvaldīšanu ziņoja ieguldījumu padomnieks Andris Padegs. Pašlaik ieguldījumu kapitāls ir ap $830 000 ar 6,3% ienesību gadā. Pēdējā laikā ieguldījumi akcijās pieauguši vērtībā apmierinoši, ko gan nevar teikt par dažu agrāko gadu periodu.

Ļoti plašu un izsmeļošu revidenta ziņojumu sniedza Juris Petričeks, kurā izskanēja gan atzinība LF darbiniekiem, gan arī kritika, it sevišķi par kasiera darbību iepriekšējos gados, kas novedusi fondu tuvu pie bezpeļņas organizācijas statusa zaudēšanas. Viņš konstatēja, ka šajā gadā balsošanā piedalījušies 314, no kuriem 308 balsis bijušas derīgas. Salīdzinot ar to, 2005. gadā balsoja tikai 252. Kasiera agrāko gadu darbības problēmās sava daļa vainas pienākas arī padomei, kura nedarbojās pietiekami enerģiski, lai atrisinātu radušās problēmas. J. Petričeks ieteica padomes locekļiem turpmāk darboties apzinīgi un stingri turēties pie statūtiem.

Paziņojot fonda amatpersonu vēlēšanu rezultātus, J. Petričeks norādīja, ka konkurence nav bijusi – cik vietu, tik kandidātu. No jauna padomē ievēlēta Aina Irbe, ar 293 balsīm un atkārtoti uz padomes amatu kandidējošā Astrīda Lēvenšteina ar 288 balsīm. Revīzijas komisijā ievēlēti Juris Petričeks (289 balsis), Rasma Kariņa (282) un Ligita Krūmkalna (280).

Lai LF statūti atbilstu šodienas juridiskām prasībām (statūti nebija mainīti kopš 1992. gada), LF balsotājiem tika piesūtīts statūtu teksts ar tajā atzīmētām maiņām, kas ar lielu balsu vairākumu arī tika apstiprinātas. Kāds balsotājs bija gan savā piebildē konstatējis, ka jauninājumi valodas ziņā nekādu progresu neuzrādot.

Pilnsapulces dalībnieku lielāko interesi, protams, izraisīja projektu balsošanas rezultāti. Lielo projektu grupā vislielāko punktu skaitu izpelnījās Latvijas Okupācijas muzeja "Ekspozīcijas krājumu attīstības projekts 2006-2007", kas saņēma visus pieprasītos $17 995.

Otrā vietā palika projekts "Trimdas latviešu kultūras saglabāšana video filmās un DVD", kas saņēma $18 000, bet trešā vietā grāmatu sērija "Trimdas māksla rakstos un attēlos", kas no pieprasītajiem $28 000 saņēma lielo projektu grozā atlikušos $4 005. Vidējo projektu grupā lielāko punktu skaitu saņēma arhitektes Maijas Sinkas iesniegtās grāmatas "Par šī brīža latviešu valodas problēmām" izdošanas projekts ($3 009). Tālākā secībā:

Video filmas "Dievs, Tava zeme deg" izgatavošana DVD formātā ($9 370), Krāslavas centrālās bibliotēkas grāmatu krājuma atjaunošana ($5 000), Latviešu kultūras dārzs Klīvlandē, ASV ($10 000), Pilnmetrāžas filma "1991. gada barikādes tautas atmiņā" ($7 808), Tradicionālās muzicēšanas nometne Latgales bērniem un jauniešiem ($2 859), Radošā darba un mākslas nometne Sietlā, ASV, kas saņēma atlikušos $1 063 no pieprasītajiem $6 000.

Klīvlandes Latviešu biedrības priekšsēde Silvija Rūtenberga, kas ir Latviešu kultūras dārza Klīvlandē projekta virzītāja, izteica gandarījumu un pateicību par LF atbalstu, kas palīdzēs pilsētas Kultūras dārzā ierīkot arī latviešu dārzu. Savu dārzu tur jau 1936. gadā ierīkojuši lietuvieši, bet 1969. gadā arī igauņi. LF padomes priekšsēde Aija Abene ceļā uz pilnsapulci mazliet aizkavējās. Sapulces gaitā viņa vēlāk atbildēja uz jautājumiem par fonda darbību un dažādu problēmu atrisinājumiem.

Pilnsapulci noslēdza paneļdiskusija par LF nākotnes darbību. To vadīja Ilze Švarca un panelī piedalījās Valdis Muižnieks, Andris Padegs un Ģirts Zeidenbergs. Abi pēdējie bija sagatavojuši rakstiskus ieteikumus, ko izdalīja klātesošiem. Sešu lappušu garā apcere, kā būtu jārīkojas nākošajām LF padomēm, sniedza gan situācijas iztirzājumu, gan ieteikumus. Viņi ieteica lielāku vērību piešķirt tūkstošnieku viedokļiem, atgriezties pie sākotnējās LF vīzijas – radīt līdzekļus, kas būtu pieejami lielu trimdas kultūras projektu atbalstīšanai. Jādod dalībniekiem, nevis padomei, vairāk iespējas lemt par piešķīrumiem, stiprinot demokrātiskumu LF iekšējā darbā. Viņi ieteica, ka projektiem jāsaņem vismaz 1/3 balsu, lai dabūtu piešķīrumu. Jāatceļ noteikums, ka līdzekļus nepiešķir ceļa izdevumiem. Jāsaīsina laiks starp piešķīrumu pieprasījumiem un balsošanu, jo pašlaik paiet pat 9 mēneši no pieprasījuma saņemšanas pavasarī līdz piešķiršanai rudenī. Viņi ieteica balsošanu divreiz gadā. Gada piešķiramā summa nedrīkst pārsniegt 8% no LF kopējiem līdzekļiem. Ieteic pastiprināti lietot e-pastu kā LF saziņas līdzekli un ierīkot e-pasta forumu LF dalībniekiem. Šo plašo analīzi noslēdza ieteikumi, kā uzlabot padomes darbību.

Arī Valdis Muižnieks ļoti pozitīvi izteicās par pašreizējo LF valdi un LF turpmāko darbību. Viņš optimistiski raudzījās LF nākotnes iespējās. Daļu sava teiktā viņš veltīja Latviešu Fonda iesākuma laikam 1970. gados, kad ar lielu dedzību, enerģiju un uzupurēšanos dibinātāji un to palīgi fondu uzveidoja. Viņš nešauboties, ka fonda pašreizējo stāvokli varētu enerģizēt un uzlabot ar līdzīgu pieeju. Atturīgāk par LF nākotni izteicās Ilze Švarca. Tālākās pārrunās viens no galvenajiem tematiem bija Ģirta Kaugara un vēl dažu citu ieteikums fondu likvidēt un līdzekļus pārskaitīt V. Vītola stipendiju fondā Latvijā. Šis stipendiju fonds ir ieguvis lielu atzinību un uzticību un attīsta milzīgu potenciālu akadēmiskās izglītības stiprināšanai Latvijā.

Izskanēja vēl citas idejas par to, ka LF varētu likvidēties izdalot lielākus līdzekļus projektiem, kas gādātu par trimdas laiku vērtību saglabāšanu un dokumentēšanu. Daļai dalībnieku nebija liela optimisma par latviešu sabiedrības nākotnes izdzīvošanas spējām svešumā un šīs sabiedrības vajadzību turpināt LF vairāk kā apmēram piecus gadus.

Tika norādīts, ka LF likvidējoties drīkst savus līdzekļus nodot tikai citam, radnieciskam bezpeļņas iestādījumam. Vītola fonds tādai pārejai nekvalificētos. Ieteicams tādēļ griezties pie advokāta- speciālista jautājumā par iespējām veidot plašāku LF sadarbību ar Vītola fondu.

LF padomes locekļi savos izteicienos nepārprotami solīja dot savu labāko, lai fonds turpinātu darboties, virzīt tālāk iesāktās tradīcijas. Tāpēc jautājums – likvidēties, pastāvēt vai pārmainīties – tika atlikts uz citu gadu.

Nākošgad LF pilnsapulce iecerēta Vašingtonā, DC.

Ojārs Celle, avīzē "LAIKS" 4.-11. novembra numurā 



     Atpakaļ